AVĪZES publiskā tēla veidošanai 
/Iespiedgrafika, 2000 #4/
Materiālu sagatavoja Gundega Saulīte

Pagājušajā gada Preses naglas pasniegšanas ceremonijā izskanēja priekšlikums turpmāk, vērtējot preses ļaužu gada veikumu, ieviest jaunu nomināciju - Labākā imidža avīze. Aizvien noteiktāk sevi piesaka atsevišķu firmu vai uzņēmumu periodiski izdevumi, kas ne vien reklamē un popularizē savu produkciju, bet arī sniedz priekšstatu par visu uzņēmumu kopumā, raksturo tā seju, tēlu, svešā vārdā - imidžu. Kas ir laba imidža avīze? Kādi satura un formas kritēriji jāievēro tās veidošanā? Kāda ir šo izdevumu perspektīva? Lai skaidrotu šos un vēl citus jautājumus, Iespiedgrafikas redakcija uz sarunu aicināja Latvijas Universitātes Komunikāciju fakultātes docentu Miervaldi Mozeru un dizaina studijas Makets direktoru Ediju Blūzmani.

Vai izdevuma žanra nosaukumā pieturēsimies pie svešvārda?
E.B.: Šis apzīmējums - imidža avīzes - ir jau iegājies, to ikdienā lieto­jam. Bez tam angļu cilmes vārds image ir daudz ietilpīgāks un plašāks nekā latviešu vārds tēls. Labs imidžs garantē iespēju pārdot. Pārdot fir­mas nosaukumu (brendu), kādu šis firmas preču grupu (preču zīmi), galu galā - pārdot pašu preci. Imidžs nozīmē ari firmas darbinieku sta­tusu, piederību konkrētajam ražotājam, ari stabilu klientu piesaisti

Kāda vieta plašajā komunikāciju piedāvājumā ir šāda veida izdevumiem?
M.M.: Ir žurnālistiska un reklāmas veida komunikācija. Šie imidža izdevumi pieder pie otrās grupas. Tie realizē izdevēju saikni ar sabiedrību, nodarbojas ar uzņēmuma vai firmas biznesa skaidrošanu, reklamē kādu konkrētu ideju.
E.B.: Šāda avīze būtibā veic trjs funkcijas tā informatīvi un emo­cionāli apvieno vienā uzņēmumā strādājošos, apliecina ražotāja spēku un stabilitāti, patērētājam liek justies drošam, bet konkurentam - kļūt domīgam.

Kādi komponenti veido labu avīzi?
M.M.: Tas ir pavisam vienkārši, vispirms jāapzinās mērķauditorija, pēc tam konkrēti jānoformulē savi mērķi, lai tad izveidotu taktisko plānu - kādiem soļiem šie mērķi sasniedzami. Pēc tam tikai nāks tāme un meklēts dizaina birojs, kas šos uzdevumus realizēs.
E.B.: Šajā jēdzienā - imidža avīze - es akcentu lieku uz pirmo vārdu. Svarīgākais ir imidžs, - ko par sevi grib pateikt konkrētais uzņēmums. Tātad - ir jābūt skaidrai darbības mērķu definīcijai, jo uzņēmums, kurš sabiedrībai nestāsta par sevi un savu preci, mirst.
M.M.: Tāds izdevums nedrīkst atstāt lētas reklāmas iespaidu. Argumentācijai jābūt stabilai, nekaitētu arī zināms procents paškritikas. Citādi tāda cenu lapa vien iznāk.
E.B: Avīzei jāatspoguļo nevis vienas dienas aktualitātes, bet būtiskais, tai jārāda nemainīgas vērtības. Un jāvairās kļūt vienīgi par uzņēmuma vadības ruporu.

Tad jau šādas avīzes nemaz nav tikai bagātu firmu priekšrocība?
M.M.: Nekādā gadījumā!
E.B.: Daudz svarīgāk ir pārliecināt mārketinga speciālistus par to, ko šāda avīze dos kopīgās lietas labā.
M.M.: Es pat ierosinātu kādā nedēļas nogalē vadošiem darbinie­kiem sarīkot kursus par publiskā tēla radīšanu. Un tad kādā lekcijā varētu kārtīgi izskaidrot, cik daudz var panākt ar šādas avīzes starpnie­cību. Jo svarīgi ir apzināties, ka imidža izdevumā ieguldītā nauda tūlīt tiešā veidā neatnāks atpakaļ, taču ar kvalitatīvu avīzi var iedibināt ilglaicīgu priekšstatu par uzņēmuma prestižu.
E.B.: Avīze tiešām var iedarboties uz strādājošo apziņu - rodas pleca sajūta, un tā bez šaubām ietekmē darba kvalitāti.

Tomēr šīs avīzes mēdz būt stipri atšķirīgas.
M.M.: Pie mums lasāmajām ir triju veidu mērķauditorija. Tās ir avīzes, kas domātas iekšējai lietošanai - kā nesenā pagātnē koncerna AVE LAT GRUPA avīze, ko katrs strādājošais saņēma reizi mēnesī; avīzes ar definē­tu mērķa segmentu - kā Latvijas Mobilā Telefona izdevums vai Lattelekom Klientu avīze, un visplašākai auditorijai domātas - kā avīze Eiropas Latvietis, ko mūsu fakultātē veidojam kopīgi studenti ar pasniedzējiem.

Tas ir saistošs izdevums, pastāstiet, kā tas radās!
M.M.: Avīze piedzima pirms četriem gadiem ar Eiropas komisijas Briseles pārstāvju delegācijas morālu un pirmajam numuram arī mate­riālu atbalstu. Tā cenšas populārā valodā ar iespējami plašu sabiedrības daļu runāt par Eiropu, stāstīt par visdažādākajiem problēmu aspektiem, kas ar to saistīti. Par eiropeisko produktos, idejās, attieksmēs.
Veidojām vienu numuru krievu valodā, to stimulēja Naturalizācijas pārvalde. Skaidrojām, kāpēc nepilsoņiem jākļūst par pilsoņiem, mēģi­nājām aplūkot dažādus viedokļus. Šim nolūkam izvēlējāmies vairākas pazīstamas figūras, kas pauda savu viedokli par šo problēmu - Tatjanu Ždanoku, Regīnu Ločmeli, Juriju Žuravļovu, Laimu Vaikuli. Tie ir cilvēki, kas nepilsoņiem kaut ko nozimē. Viedokļi bija dažādi, tie krustojās, ļaujot un liekot lasītājam spriedumu izdarīt pašam. Es uzskatu, ka šo imidža avīžu galvenais uzdevums nav uzkrāsot fasādi, bet gan dot dažādus viedokļus par šo fasādi. Tāpat gribu uzsvērt, ka šis spektrāli izvērstais ir pareizais ceļš.
Jaunākais Eiropas latvieša numurs iznāca sadarbībā ar Rīgas Domi, tas veltīts Rīgas tēlam,- cik daudz no eiropeiskā mēs atrodam šodienas Rīgā?

Tātad Eiropas latvieti veido autoru kolektīvs un tā ir teorētiskās bagāžas apvienošana ar praksi?
M.M.: Cilvēki, kas to dara, ir vismaz četrus gadus mācījušies komu­nikāciju. Pie tam aiz katra raksta ir pamatojums, kāpēc tas ir tieši tā un ne citādi. Šīs avīzes rašanās bija laimīga izdevība paveikt ko reālu, fakultātē vadīju reklāmas praktikumu kopā ar otras ASV lielākās avīzes Los Angelos Times reklāmas nodaļas vadītāju Silviju Mepu, kas ar Fulbraita stipendiju bija ieradusies mūsu universitātē sniegt zināšanas. Bez viņas mēs neko praktisku nebūtu uzsākuši, viņa mūs aizrāva.

Kā nonācāt līdz avīzes vizuālajam veidolam?
M.M.: Mūsu praktikums turpinājās pusgadu, tai laikā zīmējām skices, taisījām maketu, cilvēki par to dabūja ieskaites. Kad viss bija izdomāts, tad tikai meklējām dizaina biroju. Izvēlējāmies dizaina studiju Makets. Būtībā šie projekti, ne tikai Eiropas latvietis, savā laikā arī Ave Lat avīze, ir jaunu cilvēku projekti. Ari Maketā strādā jauni cilvēki, idejas birst kā no pārpil­nības raga. Tā bija veiksmīga sakritība: mums visiem patika kaut ko radīt.
E.B.: Mēģinājām sabalansēt avīzes specifikas prasības ar tehno­loģiskajām iespējām. Jutāmies brīvi, arī ar termiņiem nesaistīti, strādājām vairāk interesantās idejas vārdā, nevis domājot par naudu. Esmu novē­rojis, ka dizainiski interesantākās idejas parādās tur, kur dizaineris nepra­sa naudu. Patika strādāt arī ar Ave Lat avīzi, tajā bija interesanti raksti.
M.M.: Tos rakstīja studenti. Tas bija tāds ārpusnieku viedoklis, pašiem strādājošajiem nenācās savu preci vai uzņēmumu slavēt, ja nu vienīgi intervijās. Katrs, kas saņēma šo avīzi, varēja justies kontekstā ar to, kas notiek visā koncernā.

Vai ir vērojama tendence rasties jaunām avīzēm?
E.B.: Grūti pateikt. Tagad visi iekrituši internetā. Bet mājas lapas jau nelasa tā, kā lasa avīzes. Nu pasakiet, kurš gan tā regulāri staigā pa uzņēmumu mājas lapām? Cik jūs esat apmeklējuši Latvijas Gāzes mājas lapu?
M.M.: ... vai Latvijas universitātes mājas lapu? Starp citu, univer­sitātei ir brīnišķīga avīze, kas iznāk divas reizes nedēļā, to veido profe­sionāla redakcija. Arī iekšējai lietošanai. Tāpat kā Tehniskajā universi­tātē - Jaunais inženieris.
E.B.: Preses naglas pasniegšanā varēja uzskatāmi pamanīt tenden­ci, ka tiek nodarits pāri dizaineriem Kas tad piešķir imidža izdevumam vai kādam citam preses izdevumam seju? Dizaineris! Viņu vada radītprieks. Taču nav vienas receptes, kā to avizi izveidot. Svarīgi, lai būtu kvalitatīvi raksti un dizainera darbs ietu sava laika prasībām vienu solīti pa priekšu.